(+371) 29541486

Pakalpojumi nerezidentiem

Ko sniedz uzturēšanās atļauja?

Uzturēšanās atļauja Latvijā dod iespēju brīvi iebraukt un izbraukt no valsts, strādāt, mācīties, izmantot medicīnas un sabiedriskos pakalpojumus, noformēt ielūgumus vīzu izsniegšanai radiniekiem un citām personām, kā arī brīvi ceļot Šengenas zonas valstīs. Ar uzturēšanās atļauju Latvijā atvieglo vīzu noformēšanu uz citām valstīm, piemēram uz Angliju, ASV. Pagaidu uzturēšanās atļaujas Latvijā īpašniekam ir tiesības saņemt Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli un ekspluatēt to citu valstu teritorijās nemaksājot muitas nodokļus, iegūt autovadītāja tiesības, kas ir derīgas visās ES valstīs bez jebkādiem ierobežojumiem. Sīkāk par iespējām var uzzināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā (http://www.pmlp.gov.lv/ru).

Услуги нерезидентам

Migrācijas politikas izmaiņas

Jaunākas stingrākas prasības Latvijā iegādājamā nekustamā īpašuma vērtībai, kas saskaņā ar “Imigrācijas likumu” tiek izmantota uzturēšanās atļaujas saņemšanai, stājās spēkā pēc 31.08.2014. grozījumiem.

Kas ir nepieciešams uzturēšanās atļaujas saņemšanai

“Imigrācijas likuma” grozījumi, kas stājās spēkā pēc 31.08.2014., sašaurināja to personu loku, kuriem ir pamats pretendēt uz terminēto uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad darījumu ar nekustamo īpašumu sadaļā pie šādām personām ir attiecināmi ārzemnieki, kuri iegādājas vienu apbūvētu funkcionāli saistītu nekustamā īpašuma objektu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 euro un kas vienlaicīgi atbilst sekojošām prasībām:

  • 1 Nav un nekad nav bijis nekustamā īpašuma nodokļa parāds;
  • 2 Kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;
  • 3 Nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju;
  • 4 Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro;
  • 5 Ieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks samaksāja valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības;
  • 6 Nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme:

Nekustamos īpašumus Latvijā pirkt un pārdot drīkst gan Latvijas pilsoņi, gan arī citu valstu pilsoņi. Toties zemes darījumos ar nerezidentu piedalīšanos ir dažas īpatnības. 

Reāli, lai pirktu zemi drīkst izmantot pirkšanas veidu caur juridisku personu, 51% no daļas, kas pieder Latvijas pilsoņiem, bet 49% daļas pieder ārvalstniekiem – zemes pircējiem. 

Latvijas Republikas zemes reformas rezultātā kļuva iespējama nekustamo īpašumu iegāde LR nerezidentiem, sakarā ar to šīs personas var uzstāties kā darījuma puse iegādājoties nekustamo īpašumu, bet ir daži ierobežojumi iegādājoties nekustamo īpašumu savā īpašumā.

LR nerezidentam nav tiesību iegādāties īpašumā sekojošu zemi:

  • Zemi, kas izvietota valsts robežas zonās; 
  • Zemi pie Rīgas jūras līča un Baltijas jūras kāpu zonā, kā arī citas zemes publisko ūdenskrātuvju un upju aizsargājamā zonā, izņemot gadījumus, kad šajās vietās ir paredzēta pārbūve atbilstoši pilsētas attīstības plānam (Jūrmala); 
  • Lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes atbilstoši pilsētas attīstības plānam.

Noteikumi, kā nerezidenti drīkst pirkt zemi īpašumā, tai skaitā nekustamo īpašumu (zemi un uz tās atrodošās ēkas un būves)

  • 1 Slēdzot pirkuma līgumu, nerezidents šo līgumu iesniedz kopā ar iesniegumu, kurā norādīts pirkuma mērķis un nekustamā īpašuma izmantošanas tālākais raksturojums, kas atbilst pilsētas (pašvaldības) attīstības plānam, vietējā pašvaldībā (pilsētas domē vai pašvaldības padomē), vadītājam (domes vai padomes priekšsēdētājs), kuram bez tiesiska pamatojuma nav tiesību atteikt īpašumā iegādāties zemi. Atteikums var būt tikai gadījumā, ja zemes izmantošanas mērķis neatbilst plāna attīstības mērķim.
  • 2 Atļauju iegādāties savā īpašumā zemi vai atteikumu pašvaldības vadītājam jāiesniedz nerezidentam 20 dienu laikā no nerezidenta iesnieguma saņemšanas.
  • 3 Reāli, pērkot zemi var izmantot pirkšanas veidu ar juridiskas personas piedalīšanos, 51% daļas pieder Latvijas pilsoņiem, bet 49% daļas pieder arvalstniekiem – zemes pircējiem.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Gadījumā, ja LR nerezidents ir juridiska persona(turpmāk – firma), kas savā īpašumā iegādājās nekustamo īpašumu LR un grib to pārdot vai kaut kādā citā veidā to atsavināt, atsavināšanas rezultātā firmai parādās ienākumi, un tas ir rezidents vienā no zemāk minētajām valstīm, kas vadoties uz starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, noslēgtām ar Latvijas Republiku, tai ir tiesības samaksāt ienākuma nodokli pēc deklarētās dzīvesvietas: ASV, Lielbritānija, Nīderlande, Austrija, Kanāda, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Ķīna, Izraēla, Lietuva, Norvēģija, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Uzbekistāna, Vācija, Vjetnama, Zviedrija. 

Tostarp nerezidentiem jau pieminētajās jurisdikcijās, saskaņā ar starpvaldību līgumiem par kopīgo aizsardzību saņemti no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākumu var netraucēti un brīvi repatriēt no Latvijas Republikas. 

Kā arī gadījumā, kad starp Latviju un un nerezidenta reģistrācijas valsti ir noslēgta konvencija par aplikšanu ar dubultu nodokli, nerezidenti, kas savā valstī maksā nodokli, kur procentu likme ir mazāka, nekā nodokļu likme Latvijā, kam ir iespēja iesniegt attiecīgās struktūrvienības Valsts nodokļu dienestā Latvijas sertifikātu no atbilstoša fiskālā reģistrācijas dienestā valstī.

Nodokļa likme nerezidentam, kurš saņem no nekustamā īpašuma atsavināšanas Latvijā atalgojums ir 2 procenti no summas saņemtās atlīdzības.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Attiecīgi likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no pārdotā, kas pieder nerezidentam – fiziskas personas nekustamais īpašums, kas atradās nerezidenta īpašumā ne mazāk kā 12 mēnešus (no brīža, kad ierakstītas īpašuma tiesības Zemes grāmatā).

Gadījumos, kad saņemti ienākumi no nekustamā īpašuma, kas pieder nerezidentam - fiziskas persona ne mazāk kā 12 mēnešus, tiek pielietoti noteikumi par uzņēmuma ienākuma nodokli, kas attiecas uz nerezidentiem.